skafandrs

I.

1.  ( ūdenslīdēju vai astronautu tērps; ) скафандр  (Окончания: \skafandrsа)

2.  ( ūdenslīdēja tērps; ) панцирь  ( водонепроницаемый аппарат водолаза; Грам. инф.: м.; в разн. зн.; Окончания: \skafandrsя; р. мн. \skafandrsей) novec.

LKLv59

▪ Skaidrojumi

lv Izcelsme - franču scaphandre \< sengrieķu skaphē ‘laiva, laiviņa’ + anēr (andros) ‘vīrs’

lv Individuāls, hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas

Jum99